tincināt
tincināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tincinu | tincinām | tincināju | tincinājām | tincināšu | tincināsim |
| 2. pers. | tincini | tincināt | tincināji | tincinājāt | tincināsi | tincināsiet, tincināsit |
| 3. pers. | tincina | tincināja | tincinās | |||
Pavēles izteiksme: tincini (vsk. 2. pers.), tinciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tincinot (tag.), tincināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tincinātu
Vajadzības izteiksme: jātincina
1.Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevajag pārlieku tincināt bērnu – ko viņš gribēs, pats pastāstīs.
- tincināja paciente, “ vai “ pasūtīja” mani?”
- — dzēlīgi tincināja Tadis Vitkus, nosaukdams populārākos krievu uzvārdus.
- — Sarmīte reiz tincināja Veltu, bet māsa viltīgi izvairījās no atbildes.
- — Pēc sasveicināšanās Jānis tincina mammu ar zobgalīgu smaidu sejā.