tiesīgums
tiesīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiesīgums | tiesīgumi |
| Ģen. | tiesīguma | tiesīgumu |
| Dat. | tiesīgumam | tiesīgumiem |
| Akuz. | tiesīgumu | tiesīgumus |
| Lok. | tiesīgumā | tiesīgumos |
2.Vispārināta īpašība → tiesīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Komisijas tiesīgums un lēmumu pieņemšanas kārtība
- Starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un valstu pamatlikumos nostiprinātās tiesības uz dzīvību kā subjektīvais tiesīgums, kam ir formāli atributīvs noformējums, nenozīmē pašu dzīvību.
- 2. Piekritība, tiesīgums ( kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā".
- Tikai pēc pusotra gada Luteram atļāva publiski aizstāvēt savus uzskatus Leipcigā; pēc visumā mierīgas sholastisku disputu nedēļas Luteram nācās izteikt savas šaubas par pāvesta varas dievišķo tiesīgumu, un tā rezultātā aizvainotais pāvests izsludināja viņa anatēmu.
- LZA Terminoloģijas komisija savā 2009.gada decembra lēmumā noteica, ka termins „ kompetence” latviešu valodā lietojams tikai vienskaitlī un jēdziena nozīmi pamato ar Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā iekļautajiem skaidrojumiem: pirmkārt, „ nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā”, un, otrkārt, „ piekritība, tiesīgums ( kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā” ( Beļickis, Blūma, Koķe, Markus, Skujiņa, Šalme, 2000, 83.lpp.).