tiazols
tiazols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiazols | tiazoli |
| Ģen. | tiazola | tiazolu |
| Dat. | tiazolam | tiazoliem |
| Akuz. | tiazolu | tiazolus |
| Lok. | tiazolā | tiazolos |
Pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fragmentācija pārsvarā notiek 2,3,5,6-tetrahidroimidazo[2,l-b]tiazola sistēmā.
- Jona ar masu 127 Da veidošanās notiek, šķeļoties saitei starp diviem gredzeniem — benzola un 2,3,5,6-tetrahidroimidazo[2,l-b]tiazola.
- -savienojumi, kas satur nekondensētu tiazola
- Heterocikliskie savienojumi, kas satur nekondensētu tiazola gredzenu, hidrogenētu vai nehidrogenētu
- -savienojumi, kas satur nekondensētu tiazola gredzenu ( hidrogenētu vai nehidrogenētu)