tetovēt
tetovēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tetovēju | tetovējam | tetovēju | tetovējām | tetovēšu | tetovēsim |
| 2. pers. | tetovē | tetovējat | tetovēji | tetovējāt | tetovēsi | tetovēsiet, tetovēsit |
| 3. pers. | tetovē | tetovēja | tetovēs | |||
Pavēles izteiksme: tetovē (vsk. 2. pers.), tetovējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tetovējot (tag.), tetovēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tetovētu
Vajadzības izteiksme: jātetovē
Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
PiemēriMani piekrita tetovēt tā, kā gari viņam teikuši.
- Mani piekrita tetovēt tā, kā gari viņam teikuši.
- Tagad moderni ir nēsāt, tetovēt skeletus, vardarbīgas ainas utt., tas viss bloķē sievišķo enerģiju.
- – Tu tetovē pirmo reizi?
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit