tepiķis
tepiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tepiķis | tepiķi |
| Ģen. | tepiķa | tepiķu |
| Dat. | tepiķim | tepiķiem |
| Akuz. | tepiķi | tepiķus |
| Lok. | tepiķī | tepiķos |
1.Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
PiemēriMūsu prezidentam priekšā visur tika paklāti sarkani tepiķi.
- Mūsu prezidentam priekšā visur tika paklāti sarkani tepiķi.
- Reizēm viņa sēž manā istabā, tieši uz tepiķa, atbalstījusies pret sofu, un klusē.
- Viņa dzīvoklis bija vienkārši iekārtots, bez gleznām, bez greznām mēbelēm un tepiķiem.
2.apvidvārds Sienas sega.
Cilme:No vācu der Teppich.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri:šeit