teodiceja
teodiceja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teodiceja | teodicejas |
| Ģen. | teodicejas | teodiceju |
| Dat. | teodicejai | teodicejām |
| Akuz. | teodiceju | teodicejas |
| Lok. | teodicejā | teodicejās |
Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz ar to kreisajiem radikāļiem jābūt pateicīgiem Hēgelim, kurš sekularizēja kristīgo providences doktrīnu, pārvēršot to par “ saprāta spēka” doktrīnu, un pārvērta ticību pestīšanai par laicīgu teodiceju jeb “ metafizisko historicismu” kā reliģijas aizvietotāju.
- Arī filosofs Zigmunds Oierbahs ( Auerbach, 1860–1923), uz kura pētījumu „ Par Leibnica monadoloģijas attīstības vēsturi” ( Zur Entwickelungsgeschichte der Leibnitzschen Monadenlehre, 1884) Osis atsaucas, norāda, ka „ Jaunā fizikas hipotēze” ir vērā ņemams darbs, kas atklāj Leibnica domāšanas attīstību, jo ietver daudzu ideju „ sēklas”, kuras vēlāk filosofs daļēji integrē mācībā par monādēm un kurās „ mēs nešaubīgi atpazīstam ne tikai patiesās monadoloģijas elementus, bet arī mācību par predestinēto harmoniju un teodiceju”.
- Ol erts Daļeckis Teodiceja , patrolo ija 11
- Un to nevar izskaidrot nekāda sofistika, nedz teodiceja ( Dieva attaisnošana).
- Tas ir cilvēci nomokošais teodicejas jautājums, kuru kristīgais filosofs Boēcijs ir formulējis šādi.