tenterēt
tenterēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tenterēju | tenterējam | tenterēju | tenterējām | tenterēšu | tenterēsim |
| 2. pers. | tenterē | tenterējat | tenterēji | tenterējāt | tenterēsi | tenterēsiet, tenterēsit |
| 3. pers. | tenterē | tenterēja | tenterēs | |||
Pavēles izteiksme: tenterē (vsk. 2. pers.), tenterējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tenterējot (tag.), tenterēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tenterētu
Vajadzības izteiksme: jātenterē
Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņš tenterē, mēs taču viņam neuzkliedzam, lai viņš iet ātrāk.
- lai nav jāskrien, jātenterē kaut kur pie sarkanās gaismas.
- Sakaunējusies par savu vājumu, Malvīne tenterēja uz virtuvi.
- Parunāja, parunāja par to jēgu un tenterēja uz māju.
- - viņš jautāja, naski tenterēdams uz priekšu pa balto, putekļaino ceļu.