tendēt
Lietojuma biežums :
tendēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā); tāds, kam ir tendence (uz ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri