teleoloģija
teleoloģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | teleoloģija | teleoloģijas |
Ģen. | teleoloģijas | teleoloģiju |
Dat. | teleoloģijai | teleoloģijām |
Akuz. | teleoloģiju | teleoloģijas |
Lok. | teleoloģijā | teleoloģijās |
Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
Stabili vārdu savienojumiAntropomorfiskā teleoloģija.
- Antropomorfiskā teleoloģija vārdkoptermins — uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad visi mācības principi, kas attiecas uz matērijas un formas attiecībām ir virzība uz teleoloģiju.
- Jaunumu" uzdevums ir radīt pasauli ar noteiktu hierarhiju, dinamiku, teleoloģiju, ja gribat - eshatoloģiju.
- Reliģiju pamatoja ar teleoloģiju.
- Par Rolava manuskriptiem viņš raksta grāmatā " Teleoloģija un estētika" ( Rīga, 1990. 216, 222, 223. lpp.)
- Teleoloģijas shēmas attiecināšana uz cilvēces vēsturi ļauj Fukujamam attēlot to kā neizbēgamu virzību uz tādiem 20.gadsimta individuālistiskiem sasniegumiem kā pilsoņtiesību kustība un postmodernisms.