telēķis
telēķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | telēķis | telēķi |
Ģen. | telēķa | telēķu |
Dat. | telēķim | telēķiem |
Akuz. | telēķi | telēķus |
Lok. | telēķī | telēķos |
1.Šķīvis.
PiemēriNo rīta pieceļas abi biedri un redz, ka telēķis ir pilns asiņu.
- No rīta pieceļas abi biedri un redz, ka telēķis ir pilns asiņu.
- Vienreiz, protams, paēst vari, bet tad telēķis ir jāmet ugunskurā, jo ne nomazgāt, ne vēlreiz lietot.
2.Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
Cilme:No vācu die Teller.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri:šeit