telēķis
telēķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | telēķis | telēķi |
| Ģen. | telēķa | telēķu |
| Dat. | telēķim | telēķiem |
| Akuz. | telēķi | telēķus |
| Lok. | telēķī | telēķos |
1.Šķīvis.
PiemēriNo rīta pieceļas abi biedri un redz, ka telēķis ir pilns asiņu.
- No rīta pieceļas abi biedri un redz, ka telēķis ir pilns asiņu.
- Vienreiz, protams, paēst vari, bet tad telēķis ir jāmet ugunskurā, jo ne nomazgāt, ne vēlreiz lietot.
2.Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
Cilme:No vācu die Teller.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri:šeit