tekulis
tekulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tekulis | tekuļi |
| Ģen. | tekuļa | tekuļu |
| Dat. | tekulim | tekuļiem |
| Akuz. | tekuli | tekuļus |
| Lok. | tekulī | tekuļos |
tekule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tekule | tekules |
| Ģen. | tekules | tekuļu |
| Dat. | tekulei | tekulēm |
| Akuz. | tekuli | tekules |
| Lok. | tekulē | tekulēs |
Stabili vārdu savienojumiTekulis un bēgulis.
- Tekulis un bēgulis biblisms, frazēma — cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kur tu tad biji, tekuli un bēguli, Rūdolf 1890?
- Galīgs kuilis, tekulis, ērzelis, bullis, vaislinieks, drātsmanis, tēviņš...
- Protams, viņš piekrita teicienam, ka visi vīrieši ir cūkas, tekuļi, vaislinieki vai āži.
- Izdegušajā zālē pie sētas lielā oša viņa ieraudzīja mētājamies pērnā tekuļa Laimiņa nošķelto galvu ar sastingušām acīm.
- Dažu reizi atkal melns tekulis un balta kaza lēkājuši gar rijas lodziņiem, badījuši sienmalas un kārpījuši zemi.