tas
tas norādāmais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tas | tie |
| Ģen. | tā | to |
| Dat. | tam | tiem |
| Akuz. | to | tos |
| Lok. | tanī, tai, tajā | tanīs, tajos, tais |
tā norādāmais vietniekvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tā | tās |
| Ģen. | tās | to |
| Dat. | tai | tām |
| Akuz. | to | tās |
| Lok. | tai, tanī, tajā | tajās, tanīs, tais |
1.lietvārda nozīmē Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
1.1.Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
1.2.īpašības vārda nozīmē Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
2.lietvārda nozīmē Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
3.lietvārda nozīmē Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
4.īpašības vārda nozīmē Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
4.1.sarunvaloda Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
4.2.kopā ar: īpašības vārds lietvārda nozīmē, noteiktā galotne vai īpašības vārds, vispārākā pakāpe Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
4.3.kopā ar: īpašības vārds, pārākā pakāpe Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
4.4.kopā ar: lietvārds; parasti konstrukcijā: izsaukuma teikums Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
5.saikļa nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "pēc tam kad" Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
Stabili vārdu savienojumiBez tam; pie tam. Čorts ar viņu; čorts sņim; čorts ar to. Kas par to. Kas tev deva; kas to deva.
- Bez tam; pie tam kolokācija — lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt
- Čorts ar viņu; čorts sņim; čorts ar to vienkāršruna, idioma — saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi
- Kas par to — saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša
- Kas tev deva; kas to deva; kas nu tev deva; kas nu tev dos; kas nu tev to dos; kas nu tev to deva; kas tev to dos; kas tev to dos; kas tev to deva; kas nu to deva; kas nu to dos; kas to dos sarunvaloda — saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais
- Līdz ar to kolokācija — norāda uz darbības vai stāvokļa vienlaicīgumu, kā arī uz cēloņu un seku attieksmēm ar iepriekšteikto
- Līdz tam frazēma — norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība
- Ne no šā, ne no tā; ne aiz šā, ne aiz tā kolokācija — norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu
- Ne šis, ne tas sarunvaloda, kolokācija — saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu
- Ne uz to pusi; nav uz to pusi frazēma — it nemaz; ne mazākā mērā
- No tam novecojis, kolokācija — 1. Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu2. Toties
- Pa tam; pa to starpu novecojis, kolokācija — pa to laiku, tikmēr
- Par to kolokācija — tāpēc; tādēļ
- Pēc tam kolokācija — vēlāk; tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms; tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
- Piķis viņu zina; piķis viņu zin; piķis viņu sazina; piķis viņu sazin; piķis sazin; piķis to sazin; piķis sazina; piķis to sazina sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
- Pirms tam kolokācija — norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis
- Šis (un) tas kolokācija — norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām
- Tas ir kolokācija — tas nozīmē; proti, respektīvi
- Tas nav (it, arī itin) nekas kolokācija — saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu
- Tas nav nekas; tas nav itin nekas; tas nav it nekas kolokācija — Saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu
- Tas nav tas kolokācija — saka par ko nederīgu, nevajadzīgu
- Tas nekas kolokācija — saka par ko nenozīmīgu
- Tas pats; t. p. — 1. Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti2. Lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu
- Tas un tas kolokācija — norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- Tas vairs maizi neēdīs; tas vairs maizē nekodīs; tas vairs garozā nekodīs sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve
- Tas viss; viss tas kolokācija — norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
- Tavu brīnumu!; To brīnumu! frazeoloģisms — saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu
- Tā tik trūkst; tā tik vēl trūkst; tā tikai vēl trūkst; tā tikai trūkst sarunvaloda, kolokācija — saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- Velns viņu zina; velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko
- Viens un tas pats kolokācija — lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti
- Vilks ar viņu; vilks ar to sarunvaloda — saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko
- Vilks viņu zina; vilks viņu zin; vilks viņu sazina; vilks viņu sazin; vilks zina; vilks zin; vilks sazina; vilks to sazina; vilks sazin; vilks to sazin; vilks to zin; vilks to zina sarunvaloda, idioma — 1. Saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par ko
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir iemesls, kādēļ sāka attīstīties komunikatīvā pieeja valodas apguvei.
- Tas ir viens no principiem, kas raksturīgs gramatiskās tulkošanas metodei.
- Ļoti atzinīgi ir vērtējams tas, ka grāmatā ir atkārtošanas iespējas.
- To atzinīgi novērtējis arī V. J. Zeps ( Zeps 1987).
- Šī grāmata veidota atbilstoši tā laika intensīvo valodas kursu mācīšanas praksei.