tarba
tarba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tarba | tarbas |
| Ģen. | tarbas | tarbu |
| Dat. | tarbai | tarbām |
| Akuz. | tarbu | tarbas |
| Lok. | tarbā | tarbās |
1.No (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss.
2.novecojis Alkšņu mizas kārba.
Stabili vārdu savienojumiKārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos). Klaču pastala; klaču tarba.
- Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot
- Klaču pastala; klaču tarba apvidvārds — pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- Staigāt ar ubaga tarbu (retāk kuli) — nonākot nabadzībā, ubagot
Avoti: LLVV, KV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varēja tautu tēvam kaklā pakārt tarbu ar maizi un gaļas gabaliņiem.
- Festivālu organizē biedrība TARBA ar Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
- „Jātniekam sava ceļa maize,” Teofāns uzplakšķināja pa seglu tarbu.
- – Varu, instrumentu tarba līdzā, – Arča atbildēja.
- Fanija paņēma savu matu kosmētikas tarbu.