tankists
tankists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tankists | tankisti |
| Ģen. | tankista | tankistu |
| Dat. | tankistam | tankistiem |
| Akuz. | tankistu | tankistus |
| Lok. | tankistā | tankistos |
1.Tanka apkalpes loceklis.
2.Karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, pazīstams tankists teica, lai sēžos uz viņa tanka.
- Armijā viņš ir bijis tankists un tādēļ nolemj kļūt par mehanizatoru.
- Tankista pirmsnāves auri pāriet ellīgā gārgšanā, līdz viņš aprimst pavisam.
- Tās komandieris, rezerves virsnieks no Dņepropetrovskas savulaik dienējis tankistos.
- Krievijas tanki stāvēja, tankisti sēdēja uz tanka, apkārt bija cilvēki.