tankšķis
tankšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tankšķis | tankšķi |
| Ģen. | tankšķa | tankšķu |
| Dat. | tankšķim | tankšķiem |
| Akuz. | tankšķi | tankšķus |
| Lok. | tankšķī | tankšķos |
1.Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
2.apvidvārds Pļāpa, nebeidzams runātājs.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ar tankšķi noliek miskasti kaktā.
- Pauzes ievilkās aizvien garākas , nākamais tankšķis nenāca ārprāts
- Cauri domām par tuviniekiem izlauzās kāda skaņa , ko viņš nespēja ne saprast , ne apklusināt , spalgi , noteikti , metāliski tankšķi , it kā kalējs ar āmuru sistu pa laktu , jā , tieši tāda bija šī skaņa