tamborēt
tamborēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tamborēju | tamborējam | tamborēju | tamborējām | tamborēšu | tamborēsim |
2. pers. | tamborē | tamborējat | tamborēji | tamborējāt | tamborēsi | tamborēsiet, tamborēsit |
3. pers. | tamborē | tamborēja | tamborēs |
Pavēles izteiksme: tamborē (vsk. 2. pers.), tamborējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tamborējot (tag.), tamborēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tamborētu
Vajadzības izteiksme: jātamborē
1.Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
1.1.intransitīvs
3.žargonisms Runāt muļķības.
Stabili vārdu savienojumiTamborēt laiku.
- Tamborēt laiku žargonisms, frazēma — 1. Slinkot2. Pavadīt laiku
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- rupjas dzijas, kuras tiek piedāvāts tamborēt ar ļoti masīvu tamboradatu;
- Noteikti pērc 70.gadu stilam raksturīgās supergarās, plānās tamborētās šalles.
- Atveseļošanās laiks bija smags, tad Terēze sāka adīt un tamborēt.
- Rīgā sevišķi pieprasīti ir lina izstrādājumi, tamborētas kaklarotas un apkakles.
- Viņa neada un netamborē, jo šīm nodarbēm nav vajadzīgās pacietības.