talka
talka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | talka | talkas |
| Ģen. | talkas | talku |
| Dat. | talkai | talkām |
| Akuz. | talku | talkas |
| Lok. | talkā | talkās |
1.Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
1.1.joma: etnogrāfija Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
Stabili vārdu savienojumiTalkas māte.
- Talkas māte frazēma — saimniece mājā, kur tiek rīkota talka
Stabili vārdu savienojumiDoties talkā; doties palīgā. Iet talkā. Nākt talkā. Ņemt talkā.
- Doties talkā; doties palīgā — aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
- Iet talkā kolokācija — doties uz talku; arī palīdzēt
- Nākt talkā kolokācija — nākt uz talku; arī palīdzēt
- Ņemt talkā kolokācija — 1. Aicināt talkā (kādu)2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieaicinājusi talkā vecmāti, par abām pielauza Lindu vēl nedaudz pārdomāt.
- Ka pastāstīja Mežiņš, zīdaiņa mirstīgās atliekas atrastas sakopšanas talkas laikā.
- Izvērtējot visus apstākļus, treneru kolektīvs nolēma Kasparu talkā neaicināt."
- Uz Tartu kapu uzkopšanas talku aizbrauca aptuveni 90 cilvēku no Latvijas.
- Tas sola, sola nākt talkā, bet ni un ni.