taisnums
taisnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taisnums | taisnumi |
| Ģen. | taisnuma | taisnumu |
| Dat. | taisnumam | taisnumiem |
| Akuz. | taisnumu | taisnumus |
| Lok. | taisnumā | taisnumos |
1.Vispārināta īpašība → taisns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → taisns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → taisns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → taisns6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taisnumu nedrīkst jaukt ar dogmatisku neelastīgumu un dūru vicināšanu patiesības vārdā.
- Vērtējot ņems vērā pļaušanas ātrumu, tīrību, gludumu un vāla taisnumu.
- Taisnumu nevajadzētu jaukt ar domāšanas šaurību, burta kalpa attieksmi vai garīgu neelastīgumu.
- Taisnums/patiesums pieprasa dzīvesveidu, kurā jābūt " šeit un tagad" stāvoklī.
- No patiesuma savukārt ir atkarīgs taisnums, taisnīgums, kas nozīmē neviltotību pret citiem. "