tūte1
tūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tūte | tūtes |
| Ģen. | tūtes | tūšu |
| Dat. | tūtei | tūtēm |
| Akuz. | tūti | tūtes |
| Lok. | tūtē | tūtēs |
Tūta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man tūte jāmauc galvā vasarā, esmu brūns kā Karusova, vai kā sauca to Aleksandru…
- Nolicis spaini, salicis plaukstas tūtē, viņš izgavilēja augstas skaņas, kā domājās saucam Ziemeļamerikas indiāņus!
- Es sēdēju ar lielo tūti rokā un bērna aizgrābtībā mēģināju iztēloties šo pavisam citādo, skaisto dzīvi.
- Kā no tūtes izbiris popkorns
- Nu ja, - es viņiem konfekšu tūtes, bet vedekla lūr ar baltām acīm – bērni nedrīkstot tik daudz saldumu ēst, labāk būtu kādus augļus atnesusi.