tūce
tūce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tūce | tūces |
| Ģen. | tūces | tūču |
| Dat. | tūcei | tūcēm |
| Akuz. | tūci | tūces |
| Lok. | tūcē | tūcēs |
1.Mākonis (parasti lietus mākonis).
2.Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākās pamatīgs lietus, bija sabiezējušas tūces, un ūdens šķīdināja sniega kārtu.
- Pēc brīža strauji savilkās biezas neona krāsas tūces un zemi bagātīgi slacīja dedzinošs skābais lietus.
- Tikai tā melnā tūce austrumu pamalē...
- Vecākā no atbraukušajiem absolventiem bija Florentīne Tūce, kas skolu absolvējusi 1942.gadā un tagad dzīvo Cēsu novadā.
- ardievu akmeņi un tūces