tīnītis
tīnītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tīnītis | tīnīši |
Ģen. | tīnīša | tīnīšu |
Dat. | tīnītim | tīnīšiem |
Akuz. | tīnīti | tīnīšus |
Lok. | tīnītī | tīnīšos |
Avoti: Ang
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad piedzima divi jaunākie, mūsu kopējie bērni, vecākie jau bija tīnīši.
- Mūsu laiku izpratnē – lasāmviela tīnīšiem.
- Varbūt tad lasies uz savu tīnīšu konsoļu forumu , šeit tusē pieaugušāki cilvēki
- Viennozīmīgi , arī man neiet pie sirds tīnīši , kas vazājas apkārt pilnīgā ķitē
- Vecie kāpēji ir uztraukušies , ka nespēj tiem tīnīšiem līdzināties