tīmiņš
tīmiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tīmiņš | tīmiņi |
| Ģen. | tīmiņa | tīmiņu |
| Dat. | tīmiņam | tīmiņiem |
| Akuz. | tīmiņu | tīmiņus |
| Lok. | tīmiņā | tīmiņos |
Lēni, pacietīgi veicams darbs; kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs bijām, esam un būsim labs tīmiņš tik un tā.