tīmeklene
tīmeklene joma: botānika
1.formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, ~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis – gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
Stabili vārdu savienojumiAsinssarkanā tīmeklene. Āžu tīmeklene.
- Asinssarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve
- Āžu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte
- Baltvioletā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
- Bālā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius flexipes")
- Birztalas tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius largus", syn. "Cortinarius nemorensis")
- Brūnā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius brunneus")
- Daudzkrāsainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius variecolor")
- Dzeltensarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius orellanus")
- Gleznā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus")
- Ielauztā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius infractus")
- Joslainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius paragaudis")
- Kampara tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius camphoratus")
- Kanēļa tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cinnamomeus")
- Parastā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius trivialis")
- Pavalku tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius collinitus", syn. "Cortinarius muscigenus")
- Pārslu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius hemitrichus")
- Plīvurpūču tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius praestans")
- Purpursarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius phoeniceus")
- Sarkanbrūnā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius rubellus", syn. "Cortinarius speciosissimus")
- Sarkanjoslu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
- Sarkanlapiņu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve
- Sarkanzvīņu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bolaris")
- Sila tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene
- Vēršu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bovinus")
- Vilnainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cotoneus")
- Violetā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius violaceus")
- Zilganā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caerulescens")
- Zīmoga tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sodagnitus")
- Zvīņainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius pholideus")
Avoti: LEV, Lsg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī te ir sarkanlapiņu tīmeklene, ar to ļoti skaisti var nokrāsot dziju.
- Piemēram, tīmeklenei apakšā ir bumbuļveidīgs paresninājums.
- No šīm sēnēm ēdamas nav tikai trīs sēnes - sarkanā mušmire, tīmeklene un žultsbeka.
- Tiek minēta pat precīza sēņu suga viena tīmeklene ( Cortinarius speciosissimus).
- Taču minētās; tīmeklenes toksīni darbojas līdzīgi kalnu tīmeklenes ( Cortinarius orellanus) toksīniem, no kuriem galvenais ir orellanins.