tērce
tērce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tērce | tērces |
| Ģen. | tērces | tērču |
| Dat. | tērcei | tērcēm |
| Akuz. | tērci | tērces |
| Lok. | tērcē | tērcēs |
1.Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
1.2.apvidvārds Mitra, auglīga pļava.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tūlīt aizlavījās prom pūlī, droši vien uz Tērci mazgāties.
- – Kam tev jūra, ja tepat lejā ir tērces dobe?
- Stāvam uz kraujas virs sliežu tērcēm, kuras aizbēg uz Tukumu.
- Agrā rītā Tērces palieņu miglā švīkst mans svaigi uzlabotais darbarīks.
- Sarmīte pēdējo reizi kaut ko par kūdru bija dzirdējusi Tērcē.