sānceļš
sānceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sānceļš | sānceļi |
| Ģen. | sānceļa | sānceļu |
| Dat. | sānceļam | sānceļiem |
| Akuz. | sānceļu | sānceļus |
| Lok. | sānceļā | sānceļos |
Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi brauca pa sānceļu, kuram visapkārt bija lapu koki. “
- Iedomas pārņemta, viņa lika šoferim braukt pa sānceļu kalnā.
- Apvidnieks samazina ātrumu, ieslēdz kreisā pagrieziena signālu un iebrauc neuzkrītošā sānceļā.
- No Brīvības ielas Čarlīne iegriežas sānceļā uz pilsētas domes pusi.
- Tomēr vēlākos pētījumos Gordons novirzījās uz sānceļiem un zaudēja uzticamību.