sālspūtējs
Lietojuma biežums :
sālspūtējs apvidvārds
Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi latviešu tautasdziesma bija publicēta 1584. gada Rīgas sālspūtēju burvestību apsūdzības pūšamo vārdu pierakstā.
- Ar maigu spaidīšanu un braucīšanu viņas nomierina sāpes; čūsku kodumu tās sadziedē acumirklī, mežģījumus iegriež bez grūtībām u. tml. Būtu vēlams, lai viņas savus noslēpumus neturētu šādā noslēpumā, bet visi šie zintnieki, sālspūtēji un kā viņus sauc, atklāj savu mākslu tikai īsi priekš nāves vienam vienīgam."
- 1584. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda latviešu tautasdziesma, bet 1632./1635. gadā Tērbatas Universitātes profesors Frīdrihs Mēnijs izdeva „ Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” ( " Syntagma de origine Livonorum"), kurā latviešu tautasdziesma „ Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.
- 1633. gadā Tērbatā izdeva viņa " Prodromus" jeb priekšvēstnesi Vidzemes tiesībās un tradīcijās no provinces dibināšanas līdz ķēniņa Gustava Lielā nāvei, bet 1632. vai 1635. gadā " Syntagma de origine Livonorum" jeb „ Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā otro reizi pēc 1584. gada Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pieraksta bija publicēta latviešu tautasdziesma ar visām notīm:
- Viņu mīļākās zāles ir sāls un brandavīns , kuras sālspūtējs ir trīsreiz apvārdojis