svikls
svikls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svikls | svikli |
| Ģen. | svikla | sviklu |
| Dat. | sviklam | svikliem |
| Akuz. | sviklu | sviklus |
| Lok. | sviklā | sviklos |
sviklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sviklis | svikļi |
| Ģen. | svikļa | svikļu |
| Dat. | sviklim | svikļiem |
| Akuz. | svikli | svikļus |
| Lok. | sviklī | svikļos |
Parastā biete ("Beta vulgaris").
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No sviklu vagas iztrūkās, stāvus palēcās gaisā un uz mežu aizļepatoja tramīgs garausis.
- Rudenī , lai novāktu sviklus no lauka , bieži rīko talkas
- Atbildēt 2005 7 11 16 17 15 svikla , 11
- Viņu dziedē ar svikliem
- Bietes Rucavā ir svikli, Baltinavā - svikļi ( no krievu valodas - svekla).