svecīte
svecīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svecīte | svecītes |
| Ģen. | svecītes | svecīšu |
| Dat. | svecītei | svecītēm |
| Akuz. | svecīti | svecītes |
| Lok. | svecītē | svecītēs |
1.Dem. → svece.
PiemēriNeatņemams Ziemassvētku piederums ir svecītes un sveces.
- Neatņemams Ziemassvētku piederums ir svecītes un sveces.
- Nopūtu svecīti un vēlējos, kaut man būtu normālas svinības.
- Censties iedegt parastās svecītes šādā laikā būtu pilnīgi bezcerīgs pasākums.
- Mazās istabas kaktā bija izpušķota maza eglīte, dega mazas mazas svecītes.
2.joma: farmakoloģija Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
3.apvidvārds Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
4.joma: fiziskā kultūra un sports Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta. [T ]
PiemēriPāris dienas es taisīju svecīti pie sienas, mēģināju pierunāt bēbi griezties atpakaļ.
- Pāris dienas es taisīju svecīti pie sienas, mēģināju pierunāt bēbi griezties atpakaļ.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit