svešs
svešs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | svešs | sveši |
Ģen. | sveša | svešu |
Dat. | svešam | svešiem |
Akuz. | svešu | svešus |
Lok. | svešā | svešos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sveša | svešas |
svešas | svešu |
svešai | svešām |
svešu | svešas |
svešā | svešās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | svešais | svešie |
Ģen. | svešā | svešo |
Dat. | svešajam | svešajiem |
Akuz. | svešo | svešos |
Lok. | svešajā | svešajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
svešā | svešās |
svešās | svešo |
svešajai | svešajām |
svešo | svešās |
svešajā | svešajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sveši apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
1.2.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; retāk formā: pamata pakāpe, nenoteiktā galotne Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
2.Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiSveša mēle.
- Sveša mēle kolokācija — sveša valoda
3.Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot (arī būt) svešā maizē.
- Dzīvot (arī būt) svešā maizē — pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem
3.1.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, nenoteiktā galotne Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
3.2.Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
4.Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
5.Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
5.2.Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
6.Tāds, kas nav radinieks.
Stabili vārdu savienojumiSvešā (retāk sveša) māte. Sveši ļaudis.
- Svešā (retāk sveša) māte kolokācija; joma: folklora — pamāte
- Sveši ļaudis joma: folklora — svešinieki; tautas, precinieki
7.Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
Stabili vārdu savienojumiMeklēt blusas svešā kažokā. Svešas rokas. Svešs vīrs.
- Meklēt blusas svešā kažokā sarunvaloda, idioma — iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus
- Svešas rokas frazēma — saka par sveša cilvēka darbību, darbu
- Svešs vīrs frazēma; joma: mitoloģija — 1. Pasakās lietots velna segvārds2. Varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka -- gara -- pavārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sveša māte mani sūta ( raida) Pie ābeles slotes griezt.
- Vairums pasniedzēju saprot, cik neērti ir strādāt ar svešu materiālu.
- Svešas mantas tīkotāji būs gatavi mājām tuvoties arī ar laivu palīdzību.
- Savējā, ne svešā, jo svešajā nemaz nav iespējams pabūt.
- Un tomēr – vai sveša valsts, citādi cilvēki nav biedējoši?