svaigme
svaigme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svaigme | svaigmes |
| Ģen. | svaigmes | svaigmju |
| Dat. | svaigmei | svaigmēm |
| Akuz. | svaigmi | svaigmes |
| Lok. | svaigmē | svaigmēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dārzu skaisturna un pļavu svaigmes,
- Kad Lelde nerunā, no viņas dvesmo tikai sala svaigme, no drēbēm un matiem - vēl neizvējojies āra spirgtums, sajaukdamies kopā ar kaut kādu saldu, gluži kā nule pļautas labības smaržu.
- 99, lai eksistences posts tiktu aizmēzts kā ar burvja roku un pasaule atkal rādītos tērpusies savā starojošā svaigmē."