svabadība
svabadība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svabadība | svabadības |
| Ģen. | svabadības | svabadību |
| Dat. | svabadībai | svabadībām |
| Akuz. | svabadību | svabadības |
| Lok. | svabadībā | svabadībās |
1.Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība1.
2.Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība2.
2.1.Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču dīvainākais bija tas, ka viņi šo svabadību nepavisam vairs nekāroja.
- Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis.
- Nozīmīga bija brīvība, pati svabadības sajūta ievilkt elpu un izvēlēties to, ko uzskata par vajadzīgu katrā brīdī, to, kas labāk katrā vietā ietilpst un ieskanas.
- No augšējās pavēles redzams, ka Kurzemes zemniekiem, kaut gan viņi bija no dzimtļaudīm pārcelti brīvļaužu kārtā, svabadība toreiz bija vēl ļoti aprobežota: viņiem nebija brīv pierakstīties pie pilsētas vai aiziet uz citām guberņām, bet viņi bija saistīti pie savas guberņas, saviem pagastiem un pie zemes kopšanas darba.
- Kādā mērā brīviem Kurzemes zemniekiem vēl 1852. gadā svabadība bija aprobežota, redzams no šādas Kurzemes domēņu valdes 1852. gada 21. jūnijā laistās pavēles, kas zīmējas uz pases došanu kroņa zemniekiem: 1. Katram kroņa muižas pagasta zemnieku loceklim, kura pagastā nomas maksāšana klaušas vietā ieviesta, pases dabūšanas lietā vispirms jāgriežas pie kompetenta domēņu valdes apriņķa inspektora, kuram šajā lietā uzdota muižas policijas lietu pārzināšana, un no tā jāizlūdz apliecība par to, ka inspektoram tam nekas nav pretī, ka pagasta tiesa pases lūdzējam izdod pasi.