svētmežs
svētmežs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | svētmežs | svētmeži |
Ģen. | svētmeža | svētmežu |
Dat. | svētmežam | svētmežiem |
Akuz. | svētmežu | svētmežus |
Lok. | svētmežā | svētmežos |
Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa stāsta, ka senie kurši no 10.gadsimta savus mirušos - vīrieti ar visiem ieročiem, sievieti ar smukumlietām - dedzināja svētmežā vai kādā noteiktā vietā.
- Bez kulta kalniem Kurzemē sastop akmeņus, ūdeņus ( ezeri, zemas, applūdušas vietas) ( piemēram, Brūveru upuravots Liepājas rajonā), kokus, pat birzis — t.s. svētmežus ar kultisku nozīmi.
- Svētmežs ir daudzām pasaules tautām, tostarp baltiem, pazīstams svētvietu veids.
- Čuvašiem, mariešiem un atsevišķām citām tautām svētmeži kā nozīmīga reliģiskās dzīves sastāvdaļa saglabājās līdz pat 20. gadsimtam.
- Viena no tām ir no kuršu ķoniņiem kādreiz piederējušā svētmeža palikusī Ķoniņciema Elku birzs Kuldīgas rajona Turlavas pagastā.