sutoņa
sutoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sutoņa | sutoņas |
| Ģen. | sutoņas | sutoņu |
| Dat. | sutoņai | sutoņām |
| Akuz. | sutoņu | sutoņas |
| Lok. | sutoņā | sutoņās |
1.Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
1.1.Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoferis, līdz vidum kails un no sutoņas slapjš, noslaucīja no pieres sviedrus un uzsauca:
- Gājiens milzīgā sutoņā uz stāva kalna virsotnē izvietoto Sein ciemu bija ļoti nogurdinošs.
- Ārā bija ļoti liela sutoņa un mitrums.
- Tā sutoņa un tā nežēlīgā smaka!
- Kas tad radījis tādu politisko sutoņu, kura liek sabiedrībai pastiprināti svīst politiski it kā vēsajā gadalaikā?