sust2
sust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | susu | susam | susu | susām | susīšu | susīsim |
| 2. pers. | sus | susat | susi | susāt | susīsi | susīsiet, susīsit |
| 3. pers. | sus | susa | susīs | |||
Pavēles izteiksme: sus (vsk. 2. pers.), susiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: susot (tag.), susīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sustu
Vajadzības izteiksme: jāsus
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienpadsmit no SUS rādītājiem ir piemēroti septiņu kritēriju attīstības tendenču monitoringam.
- Iegūtie SUS dati tiek izmantoti ekvivalentās standarta ass slodzes ESAL aprēķinam.
- Gurķiem patīk pirts, lai ir suta, karstums un slapjš.
- ka gada dzīvnieks Latvijā ir “ sus scrofa” jeb mežacūka,
- Tie neizturēja biezo sniega segu, zem kuras sējumi sāka sust.