susliks
susliks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | susliks | susliki |
| Ģen. | suslika | susliku |
| Dat. | suslikam | suslikiem |
| Akuz. | susliku | suslikus |
| Lok. | suslikā | suslikos |
1.Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
2.žargonisms Kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ir strupastes, susliki, ciršļi, peles un žurkas.
- Tās bija saglabājušās senās susliku ligzdās, kuri augu izmantojuši savu midzeņu iekārtošanai.
- Lielākā daļa medījuma šai sugai ir dažādi nelieli zīdītāji, īpaši iecienīti ir susliki.
- Un stāv pats nelabais kā susliks pie alas
- nedz baložu vanags, nedz arī susliks: