surogāts
surogāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | surogāts | surogāti |
Ģen. | surogāta | surogātu |
Dat. | surogātam | surogātiem |
Akuz. | surogātu | surogātus |
Lok. | surogātā | surogātos |
1.Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
2.Kaut kā atdarinājums, viltojums.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Es, Hamonds un Džeremija surogāts – tas nav iespējams.
- Daugavpilī slimnīcā miris kāds 1957.gadā dzimis ar alkohola surogātu saindējies vīrietis.
- Īpaši ieteicama lietošanai vasarā, izmantojot īstus persikus, nevis ziemas surogātus.
- Reklāmisti arvien uzstājīgāk centīsies iesmērēt mums arvien jaunus “ autorizētos surogātus”.
- Katru rītu es izmantoju vienu no tiem – kafijas pletne bija motivācijas surogāts.