supletīvs
Lietojuma biežums :
supletīvs īpašības vārds; joma: valodniecība
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | supletīvs | supletīvi |
| Ģen. | supletīva | supletīvu |
| Dat. | supletīvam | supletīviem |
| Akuz. | supletīvu | supletīvus |
| Lok. | supletīvā | supletīvos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| supletīva | supletīvas |
| supletīvas | supletīvu |
| supletīvai | supletīvām |
| supletīvu | supletīvas |
| supletīvā | supletīvās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | supletīvais | supletīvie |
| Ģen. | supletīvā | supletīvo |
| Dat. | supletīvajam | supletīvajiem |
| Akuz. | supletīvo | supletīvos |
| Lok. | supletīvajā | supletīvajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| supletīvā | supletīvās |
| supletīvās | supletīvo |
| supletīvajai | supletīvajām |
| supletīvo | supletīvās |
| supletīvajā | supletīvajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
supletīvi apstākļa vārds
Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
Stabili vārdu savienojumiSupletīva forma.
Stabili vārdu savienojumi
Supletīva forma vārdkoptermins — gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmai vsk. personai pastāvēja supletīvā galotne *"-t i ̯ā".
- Pastāv arī darbības vārdi, kas neietilpst nevienā konjugācijā supletīvu celma formu dēļ, kā arī ( lai gan tikai daļēji) arhaisku personas formu dēļ.
- , kas cita starpā pieskaras arī detalizēti ( līdz šobaltdienai) neiztirzātam jautājumam par vārda ‘būt’ formas īpatnībām, nozīmi un lomu filozofijas latviskās izteiksmes mēģinājumos, lai gan nepiemin tā supletīvu un atvasinājumu semantiskās atprasmes nepieciešamību valodas prakses piedāvāto iespēju robežās, kā arī tulkošanas spēju un nespēju atdarīt latviešu valodā citās mēlēs fiksētos vārda ‘būt’ atvasinājumus.