sumināt1
sumināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | suminu | suminām | sumināju | suminājām | sumināšu | sumināsim |
| 2. pers. | sumini | sumināt | sumināji | suminājāt | sumināsi | sumināsiet, sumināsit |
| 3. pers. | sumina | sumināja | suminās | |||
Pavēles izteiksme: sumini (vsk. 2. pers.), suminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: suminot (tag.), sumināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: suminātu
Vajadzības izteiksme: jāsumina
1.Godināt; arī cildināt.
1.1.izsauksmes vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar vērienīgu retrospekciju Roma sumina slavenāko no sirreālistiem – Salvadoru Dalī.
- Tāpat viņa iepriekšējos divos gados tika sumināta kā valsts labākā sportiste.
- Nozare meklē veidu kā pateikties un sumināt izcilniekus, savus labākos.
- Sumināsim arī tos liteniešus, kam šogad aprit nozīmīgas dzīves jubilejas.
- Trapenes pamatskolā sumināja trīs, bet Sikšņu pamatskolā – divus audzēkņus.