sulot
sulot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | suloju | sulojam | suloju | sulojām | sulošu | sulosim |
| 2. pers. | sulo | sulojat | suloji | sulojāt | sulosi | sulosiet, sulosit |
| 3. pers. | sulo | suloja | sulos | |||
Pavēles izteiksme: sulo (vsk. 2. pers.), sulojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sulojot (tag.), sulošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sulotu
Vajadzības izteiksme: jāsulo
1.Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula1 – par augiem, to dalām.
2.Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāņem vērā, ka nedzīstoša, sulojoša dzimumzīme nav normāla parādība.
- Samaisa un vāra uz mazas liesmas, līdz dārzeņi sāk sulot.
- Paklau, tev derētu apgulties, citādi tas deguns nepārstās sulot.
- Skaidri redzamas sīkas plēstas brūces, no kurām pa spalvu sulo mitrums.
- Viņa guļ zem šī noslēpuma kā zem komposta un sulo.