sulainis
sulainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sulainis | sulaiņi |
| Ģen. | sulaiņa | sulaiņu |
| Dat. | sulainim | sulaiņiem |
| Akuz. | sulaini | sulaiņus |
| Lok. | sulainī | sulaiņos |
1.vēsturisks Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
2.novecojis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai sulainis turpmāk turētu muti, viņš uz trīsdesmit gadiem ieslodzīts.
- Vēlāk viņš kļuva par princeses Diānas personīgo sulaini un uzticības personu.
- Tavi sulaiņi') mūzikas projekts tikai aizsākts pirms 20 gadiem.
- – Es neesmu sulainis, – Eklēra balsī ieskanējās melnie pipari.
- – Sulainis pa to laiku nomazgās laivu un nospodrinās misiņa detaļas.