sufiksācija
sufiksācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sufiksācija | sufiksācijas |
| Ģen. | sufiksācijas | sufiksāciju |
| Dat. | sufiksācijai | sufiksācijām |
| Akuz. | sufiksāciju | sufiksācijas |
| Lok. | sufiksācijā | sufiksācijās |
Vārdu atvasināšana ar piedēkļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienkāršie ir: prefiksācija, sufiksācija, fleksācija, postfiksācija.
- Prefiksācija jeb priedēkļa pievienošana vārda saknei sastopama retāk nekā sufiksācija – ar piedēkļiem darināti 114 nomenklatūras vārdu.
- Sufiksācija latviešu valodā ir komplekss process, kas ietver gan semantiskas pārmaiņas, gan gramatiskās kategorijas maiņu.
- Morfoloģiski derivāti ir aptuveni ceturtā daļa latviešu ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu – visbiežāk sastopama sufiksācija un prefiksācija, retāk fleksācija un salikteņveidošana.
- No otras puses, valodās, kurās ir gan sufiksācija, gan prefiksācija, var novērot, ka sufiksācijas pārākums nav absolūts.