sudraboties
sudraboties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sudrabojos | sudrabojamies | sudrabojos | sudrabojāmies | sudrabošos | sudrabosimies |
2. pers. | sudrabojies | sudrabojaties | sudrabojies | sudrabojāties | sudrabosies | sudrabosieties, sudrabosities |
3. pers. | sudrabojas | sudrabojās | sudrabosies |
Pavēles izteiksme: sudrabojies (vsk. 2. pers.), sudrabojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sudrabojoties (tag.), sudrabošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sudrabotos
Vajadzības izteiksme: jāsudrabojas
Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pašam deniņi jau sudrabojas.
- Kad saslēdzas ar kuģa datoriem, digiTetovējumi, kas izvijas pa zilo kailajām galvām un zirnekļveidīgajām rokām, liegi iemirdzas debeszilos un sudrabotos toņos.
- „Ja pirmajā kolekcijā skatījām bezpriekšmetiskas kompozīcijas zeltaini sudrabotos, dzeltenos, gaiši zilos un rozā toņos, tad nākošajās notika krass pagrieziens dabas virzienā.
- Sāk miglas sudraboties, salas mainās,
- Tie piedzimst melni , divu mēnešu vecumā sāk sudraboties