sudrabainums
sudrabainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sudrabainums | sudrabainumi |
| Ģen. | sudrabainuma | sudrabainumu |
| Dat. | sudrabainumam | sudrabainumiem |
| Akuz. | sudrabainumu | sudrabainumus |
| Lok. | sudrabainumā | sudrabainumos |
Vispārināta īpašība → sudrabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV