substituēt
Lietojuma biežums :
substituēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | substituēju | substituējam | substituēju | substituējām | substituēšu | substituēsim |
2. pers. | substituē | substituējat | substituēji | substituējāt | substituēsi | substituēsiet, substituēsit |
3. pers. | substituē | substituēja | substituēs |
Pavēles izteiksme: substituē (vsk. 2. pers.), substituējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: substituējot (tag.), substituēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: substituētu
Vajadzības izteiksme: jāsubstituē
Veikt (kā) substitūciju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kļuvuši par pastāvīgas uzraudzības un vērtēšanas objektiem, tie savu dabas doto interesi pakārto vispārīgajiem standartiem, bet savu spontāno aktivitāti sekmīgi substituē ar aizņemtību un ārēju nodarbinātību, kuras demonstrēšana sola atzinību.
- Bieži vien valodā lietotais īpašvārds ir onomastiskās elipses rezultāts: piemēram, Ukrainas pilsētas vārds Ļvova cēlies no vēl 13. gadsimtā lietotā nosaukuma Lvovъ horodъ ‘Leo pilsēta’, ko var substituēt ar šādu aprakstu: « Pilsēta, kuru 1250. gadā dibināja [Galīcijas] karalis Danilo un nosauca sava dēla Leo vārdā.»
- Pusaudzis, kas tādā situācijā kļuvis par pastāvīgas uzraudzības un vērtēšanas priekšmetu, savu dabisko spontāno aktivitāti ļoti sekmīgi iemācas substituēt ar parastu aizņemtību un nodarbinātību.