subjektivizēt
Lietojuma biežums :
subjektivizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | subjektivizēju | subjektivizējam | subjektivizēju | subjektivizējām | subjektivizēšu | subjektivizēsim |
2. pers. | subjektivizē | subjektivizējat | subjektivizēji | subjektivizējāt | subjektivizēsi | subjektivizēsiet, subjektivizēsit |
3. pers. | subjektivizē | subjektivizēja | subjektivizēs |
Pavēles izteiksme: subjektivizē (vsk. 2. pers.), subjektivizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: subjektivizējot (tag.), subjektivizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: subjektivizētu
Vajadzības izteiksme: jāsubjektivizē
Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jebkurā gadījumā vēsturiskās prozas akcents ir laikmeta atspoguļojums caur individuālo pieredzējumu prizmu - subjektivizēta vēsture.
- Romāna vēstījumā atgriežas apziņas plūsma, skatupunktu maiņa, " dažādi subjektivizētā vēstījuma veidi" .
- Tas izpaudās kā pārvalde, kur varas avots ir subjektivizēts – valdnieks vai varas kolektīvs, kuru vara balstās uz reliģiskiem ( monarhija) vai ideoloģiskiem ( sociālisms) argumentiem.
- Ārpasaule, laikmeta fons atklājas caur personāža subjektivizēto redzes prizmu, fiksējas personāža domās dabiski haotiskā, fragmentārā izteiksmē un tādējādi zaudē savu objektivitāti, pārvēršas par tēla iekšējās pasaules atspoguļotāju.
- Šā mākslas darba bezautorība ļauj Akurateram, pirmkārt, radīt izteikti subjektivizētu artefakta aprakstu, brīvi improvizēt, otrkārt, brīvi ļauj mainīt māksliniecisko telpu un laiku, saglabājot teksta veselumu.