suņuburkšķis
suņuburkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suņuburkšķis | suņuburkšķi |
| Ģen. | suņuburkšķa | suņuburkšķu |
| Dat. | suņuburkšķim | suņuburkšķiem |
| Akuz. | suņuburkšķi | suņuburkšķus |
| Lok. | suņuburkšķī | suņuburkšķos |
apvidvārds Savvaļas burkāns ("Daucus carota").
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, mana plauksta nav zaudējusi maigumu noglāstīt suņuburkšķi ceļa malā.
- Suņuburkšķus, kārveles un gārsas varam vērot, kad notiek smalcināšana.
- Pašām pinējām pārsteigums, cik labi izskatās pat no suņuburkšķiem veidotie. “
- Esam jau izmisumā, braucot līkumos, zāles un suņuburkšķi krīt virsū.
- Vēlāk, aplūkojot internetā atrodamās angelikas bildes, secināju, ka augs ir aizdomīgi līdzīgs mūsu pašu suņuburkšķim...