suņgalvis
suņgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suņgalvis | suņgalvji |
| Ģen. | suņgalvja | suņgalvju |
| Dat. | suņgalvim | suņgalvjiem |
| Akuz. | suņgalvi | suņgalvjus |
| Lok. | suņgalvī | suņgalvjos |
Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, zaudēs ne pilnīgi - ar monogāmiju suņgalvji nebūt neizceļas...
- Seno grieķu laikā klīda nostāsti par " suņgalvjiem," kas dzīvo tālu rietumos.
- Suņgalvju cilts ir organizēta līdzīgi baram: valda stiprākais no vīriešiem ( tēviņiem?)
- Suņgalvju valoda atgādina rejas, bet neviens no autoriem nav lielījies, ka to saprot.