suķe
suķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | suķe | suķes |
Ģen. | suķes | suķu |
Dat. | suķei | suķēm |
Akuz. | suķi | suķes |
Lok. | suķē | suķēs |
1.Lauska, sasista trauka gabals.
2.apvidvārds Robs, starpa.
Avoti: LLVV, KV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kādas drumstalas, kaut kādas dārga trauka suķes.
- Es sevī salīmēju plēstās suķes,
- Uz grīdas pašķīda glāzīšu suķes.
- Līkumodama gar izrakņāto kapulauku dārza lejpusē, kur arheologi klusēdami ņemas gar atrastām rotaslietām un podu suķēm, Florence dodas uz pagalmu pie Malkasveča.
- Acu priekšā plešas neaptveramas tāles — kalni, līdzenumi, upes, gluži kā spoguļa suķes sauli atstarojošie ezeri un daudz, daudz visdzidrāko debesu.