stīpot
stīpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīpoju | stīpojam | stīpoju | stīpojām | stīpošu | stīposim |
| 2. pers. | stīpo | stīpojat | stīpoji | stīpojāt | stīposi | stīposiet, stīposit |
| 3. pers. | stīpo | stīpoja | stīpos | |||
Pavēles izteiksme: stīpo (vsk. 2. pers.), stīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīpojot (tag.), stīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīpotu
Vajadzības izteiksme: jāstīpo
1.Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daži vienkoču izstrādājumi pēc saplaisāšanas ir jāstīpo, lai tie pildītu savu funkciju.
- Kad jau otrais klēpis pārceļoja uz sili, atklājās stīpota koka muca ar vāku.
- Ilgi meklējām, kamēr atradām kādu, kurš būtu ar mieru kāpt augšā un stīpot.
- Tāpēc mucas gatavoja no izturīga koka – ozola, retāk bērza un oša un vairākkārtīgi stīpoja.
- - Dāmu tērpiem toreiz bija 7 čaukstīgi un stīpoti apakšsvārki, kas tos padarīja kuplus.