stutēties
stutēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stutējos | stutējamies | stutējos | stutējāmies | stutēšos | stutēsimies |
| 2. pers. | stutējies | stutējaties | stutējies | stutējāties | stutēsies | stutēsieties, stutēsities |
| 3. pers. | stutējas | stutējās | stutēsies | |||
Pavēles izteiksme: stutējies (vsk. 2. pers.), stutējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stutējoties (tag.), stutēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stutētos
Vajadzības izteiksme: jāstutējas
2.Balstīties2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik laimīga es biju, kad Joe stutējās uz manas rokas.
- Viņš iesteidzas halles priekštelpā, un tur gar radiatoriem stutējas treniņbiedri.
- Viņš atspiedās uz kreisā elkoņa, kas stutējās pret krēsla kreiso paroci.
- Gar veco Ģertrūdes baznīcas līkumu stutējas lēnā gaitā ar spieķīti rokā veca māmuliņa.
- tik tikko apžuvuši, jau mēģina stutēties kājās.